Kad uz ceļa ieraugāt likumsargu rīkojumu apstāties, prātā var iešauties dažādas domas. Dažreiz tas rada nelielu stresu, citreiz neizpratni, taču galvenais ir zināt, kā rīkoties šādās situācijās.
Lai gan likumā nav precīzi aprakstīts pats apturēšanas process, tur ir skaidri norādīts, ka katram autovadītājam ir pienākums pakļauties šim aicinājumam. Tas ir vienkāršs noteikums, kas palīdz uzturēt kārtību un drošību visiem braucējiem.
Kā rīkoties tūlīt pēc apstāšanās
Tiklīdz esat apturējis savu auto ceļa malā, svarīgi atcerēties dažas vienkāršas lietas. Pirmais un galvenais – palieciet savā sēdvietā. Nav nepieciešamības uzreiz kāpt laukā no automašīnas, ja vien likumsargi jūs uz to neaicina. Šajā brīdī ir jābūt gatavam sadarboties, uzrādīt nepieciešamos dokumentus un ļaut apskatīt automašīnas aprīkojumu, ja rodas tāda vajadzība.
Advokāts Normunds Šlitke atgādina, ka likumsargs vienkārši pilda savus darba pienākumus. Viņam nav personīga mērķa kādu sodīt, jo protokolu rakstīšana aizņem laiku un prasa papildu pūles. Drīzāk tas ir darbs, kas vērsts uz to, lai mēs visi uz ceļa justos drošāk. Tāpēc mierīga un pieklājīga saruna palīdzēs situāciju atrisināt ātrāk un bez lieka saspīlējuma.
Ko darīt, ja uzdod personīgus jautājumus
Reizēm sarunas laikā likumsargi var pajautāt kaut ko tādu, kas šķiet nesaistīts ar braukšanu, piemēram, uz kurieni dodaties. Parasti šādi jautājumi tiek uzdoti nevis aiz ziņkārības, bet lai pārliecinātos, vai autovadītājs ir skaidrā prātā un spēj adekvāti reaģēt.
Ja jums ir labs garastāvoklis, varat droši atbildēt, kā vien vēlaties. Savukārt, ja jūtaties slikti vai vienkārši nav vēlēšanās runāt par personīgām lietām, varat to mierīgi pateikt. Atklātība par savu pašsajūtu bieži vien ir labākais veids, kā uzturēt korektu kontaktu, neradot liekas aizdomas.
Dokumentu pārbaude un izkāpšana no auto
Mūsdienās kārtība kļūst arvien vienkāršāka. Latvijā vairs nav obligāti jānēsā līdzi fiziska autovadītāja apliecība, ja vien pie jums ir personu apliecinošs dokuments vai varat nosaukt savu personas kodu. Likumsargi datorā var ātri pārbaudīt visu nepieciešamo informāciju – gan par vadītāja tiesībām, gan to, vai auto nav izsludināts meklēšanā.
Ja likumsargs lūdz jūs izkāpt no automašīnas, šāda prasība parasti ir pamatota un tai būtu jāpakļaujas. Speciālistu vidū gan joprojām notiek diskusijas par to, vai autovadītājs šajā brīdī ir privātpersona vai publiska persona, taču praksē savstarpēja sapratne ir svarīgāka par juridiskām niansēm.
Salona un bagāžnieka apskate
Jautājums par bagāžnieka atvēršanu bieži vien ir neskaidrs. Advokāts norāda, ka, lai gan likuma panti šajā ziņā var šķist sarežģīti, veselais saprāts liecina, ka likumsargiem ir jābūt iespējai pārliecināties par drošību. Piemēram, lielu reidu laikā bagāžnieka apskate ir neizbēgama daļa no darba.
Ja likumsargs dod rīkojumu atvērt bagāžnieku, vislabāk ir to izdarīt. Protams, katram pašam ir jāizvērtē, vai prasība nav klaji nelikumīga, taču atteikšanās sadarboties var radīt nevajadzīgus riskus un novest pie nopietnākām pārbaudēm. Ja jums nav nekā slēpjama, bagāžnieka atvēršana aizņems vien dažas sekundes.
Kas notiek, ja rīkojumi netiek pildīti
Nepakļaušanās likumsargu prasībām ir nopietns pārkāpums. Ja, piemēram, autovadītājs brauc bez obligātās apdrošināšanas (OCTA) un atsakās apstāties vai nosaukt savu vārdu, likumsargiem ir tiesības lietot spēku. Tas tiek darīts, lai novērstu tālāku apdraudējumu citiem cilvēkiem.
Svarīgi saprast, ka likumsargi nezina bēgšanas iemeslu – vai tā ir tikai aizmirsta apdrošināšana, vai arī pie stūres sēž grādīgo dzērienu ietekmē esošs cilvēks. Tāpēc, lai apturētu transportlīdzekli, kas nereaģē uz aicinājumiem, var tikt veikti visi nepieciešamie pasākumi, pat ja tie ir skarbi.
Lasi vēl: “Vienas kļūdas dēļ tagad man ir 5000 eiro parāds VID”: stāstu, lai ar jums neatgadās tā kā ar mani
Vai ir vērts strīdēties un apstrīdēt
Advokāts Normunds Šlitke atzīst, ka reizēm cilvēki vēlas apstrīdēt apturēšanu vienkārši principa pēc vai emociju iespaidā. Viņš iesaka pret to izturēties racionāli. Ja esat pieļāvis kļūdu vai saņēmis sodu, labāk to pieņemt kā daļu no ikdienas dzīves. Dusmu izgāšana uz darba pienākumu pildītāju reti kad nes labu rezultātu.
Galu galā mūsu visu mērķis ir droša satiksme un mierīga līdzāspastāvēšana. Ja saskarsmi ar likumsargiem uztversim kā parastu sabiedriskās dzīves procesu, nevis kā personīgu uzbrukumu, ceļš uz mājām vai galamērķi būs daudz patīkamāks.
